“Pērkons” labdarības koncertā piedārdināja līvāniešu sirdis
23. aprīlī, Jura dienā, Līvānu novada kultūras centrā notika grupas “Pērkons” saimes labdarības koncerts “Kaza kāpa debesīs”.
Piedārdinot līvāniešu sirdis un kultūras ēku ar pazīstamām dungojamām dziesmām – “Pie baltas lapas”, “Mēs pārtiekam viens no otra”, “Zaļā dziesma”, “Slidotava”, “Balāde par gulbi” u. c. – , “Pērkona” mūziķi veltīja šo koncertu Jurim Kulakovam un topošajai piemiņas vietai – soliņam – viņa dzimtajā pilsētā Līvānos.
Kopā ar “pērkoniešiem” dārdināja arī Dainis Skutelis un Preiļu purpura kora saime, vienojoties dziesmā “Mana dienišķā dziesma”. Tovakar līvāniešus ar Jura Kulakova latviešu tautasdziesmu apdarēm iepriecināja Trīs tenori – Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis un Miervaldis Jenčs. Bet savas kompozīcijas kā veltījumus skolas draugam un grupas “Arka” dalībniekam Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolas laikā atskaņoja Armands Alksnis ar dēlu Andrievu.
Jāuzsver, ka tovakar kopā ar grupas “Pērkons” saimi Ievu Akurāteri, Raimondu Bartaševiču, Juri Sējānu, Leonu Sējānu, Ikaru Ruņģi un Nauri Puntuli taustiņinstrumentus spēlēja arī Reinis Sējāns.
Nelielajās pauzēs starp skaņdarbiem mūziķi bieži kavējās atmiņās, kā Juris Kulakovs gatavojās eksāmenam “mediņos”, kā sacerēja dziesmas un kā visus apvienoja koncertos. Šos stāstus caurauda kopīga atziņa – viņi neatvadās no Jura Kulakova. Tāpat mūziķi pateicās Jura Kulakova sievai Laurai par koncerta nosaukuma “Kaza kāpa debesīs” ideju un Jura Kulakova māsai Maijai par pašas austo villaiņu rotāto skatuvi.
Savukārt Līvānu novada domes priekšsēdētājs Dāvids Rubens, pateicoties māksliniekiem, pastāstīja, ka koncertā ar biļešu pārdošanu saziedoti 10 000 eiro un, pašvaldībai iesaistoties, notiks Jura Kulakova piemiņas soliņa metu konkurss, pēc tam taps pati piemiņas vieta pie Līvānu dzelzceļa stacijas.
Klausītāji ne tikai dziedāja līdzi, bet arī dejoja un sita plaukstas nežēlojot, sajutās kā Jura Kulakova dziesmu svētkos. Jau pēc koncerta dzima ideja – kad grupa “Pērkons” ciemosies Līvānos nākamreiz, jāiznes krēsli no zāles, jo visas Jura Kulakova dziesmas ir gan dungojamas, gan dejojamas, un, kā teica Ieva Akuratere, mūžīgas.
Foto – Pateicības cēlienā Juris Sējāns (no kreisās), Ikars Ruņģis, Laura Kulakova, Ieva Akurātere un Maija Kulakova
Egitas Terēzes Jonānes teksts un foto
